VERGA kakla siksna ir vieglāka par karavīra bruņām. 1.

Šīs kāda romieša pirms daudziem tūkstošiem gadu teiktās rindas ļoti precīzi raksturo mūsdienu sabiedrībā notiekošos procesus un likumsakarības. Lai pamatotu savu apgalvojumu, mēģināšu šo sentenci paanalizēt.

Tātad:

VERGI. Sociāli un juridiski beztiesisku cilvēku (vergu) atrašanās cita cilvēka īpašumā (kā kustamais īpašums), kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē, vai atsevišķu darbu veikšanai. Kā jebkuru īpašumu, vergus varēja (arī mūsdienās var) pirkt un pārdot. Tas būtu šī vārda skaidrojums klasiskajā izpratnē un komentāri šeit būtu lieki. Mūs interesē vergs un verdzība mūsdienu izpratnē. Šeit es nerunāšu par verdzības izpausmēm atklātā formā – ceru, ka saprotiet, par ko es domāju. Daudz bīstamākas ir tās slēptās izpausmes. Ļoti uzskatāmi mūsdienu slēptās verdzības darbības principi ir izgaismoti kādā rakstā portālā pietiek.com – skatīt šeit: 

Līdzīgas domas šajā pašā portālā ir paudis aktīvākajā sabiedrības daļā pazīstamais “citādi domājošais” (agrāk teiktu – disidents) Ainārs Kadišs – skatīt šeit:  Var Aināram piekrist vai nepiekrist, bet, skatoties patiesībai acīs, ir grūti viennozīmīgi apgalvot, ka visas A. Kadiša pārdomas un secinājumi ir pilnīgās muļķības. Es iešu pat tālāk un piedāvāšu interesentu uzmanībai arī citus, ne mazāk aktuālus, šī autora rakstus turpat pietiek.org. Vienkārši ierakstiet portāla pietiek.com meklētājā  – Ainārs Kadišs.

Bet,nu tālāk par mums – vergiem. Kā redzam no augstāk minētajiem rakstiem, mēs visi lieliski iekļaujamies mūsdienu vergu klasifikācijā. Cik nu katrs esam vairāk vai mazāk nosacīti brīvs un neatkarīgs materiālā, garīgā un fiziskā līmenī, tas ir atkarīgs no mūsu vergtura, saimnieka, īpašnieka –  definējiet, kā gribiet. Tikai – katram šim mūsu pavadas turētājam atkal ir savs augstāka līmeņa pavadas turētājs. Un tā līdz piramīdas virsotnei. Tā nu tas vēsturiski ir izveidojies (precīzāk apzināti izveidots), ka katrs no mums atrodas uz zināma sabiedrības hierarhijas pakāpiena. Zinātnē to dēvē par sociālo stratifikāciju. Katrs indivīds, lai uz kura pakāpiena viņš atrastos, ir savas verga kakla siksnas nēsātājs. 

Ko par sabiedrības noslāņošanos, jeb sociālo stratifikāciju saka Vikipēdija:

• sabiedrības noslāņošanās jeb sociālā stratifikācija ir viens no socioloģijas zinātnes pamatjēdzieniem, kas apzīmē sabiedrības sadalīšanu atsevišķos sociālajos slāņos jeb stratos. Sociālā stratifikācija nozīmē sabiedrības hierarhiju pēc vienas vai vairākām pazīmēm, kuras raksturo cilvēku sociālo nevienlīdzību: bagātības, ienākumu, prestiža, varas, vecuma, dzimuma un tautības ziņā. Savukārt tādu sabiedrības noslāņošanās procesu, kas var aptvert vairākas paaudzes, sauc par sociālo stratificēšanos. Stratificēšanās procesā rodas sabiedrības vertikālā struktūra, līdz ar to sabiedrībā izveidojas dažādi hierarhijā sakārtoti sociālie slāņi – strati. Visās sabiedrībās var nošķirt vairākus slāņus, kuru savstarpējās attieksmes veido hierarhiju. Īpaši priviliģētie slāņi veido stratifikācijas augšējos slāņus, kur pie tiem piederošajiem indivīdiem ir vairāk varas un bagātības, kā arī lielākas lemšanas iespējas par zemāk esošajiem slāņiem. (Citāta beigas.)

Neliela ilustrācija no senās Ēģiptes. Lai piedod man ilustrācijas autors – esmu to nedaudz pielāgojis (bildītes piramīdā gan arī varēja būt citas, bet, galvenais, princips).

Nedaudz pakomentēšu.

Zemākais slānis – vergi.

Šim slānim pieder lielākā cilvēces masa. Viszemākais atalgojums (tikai dzīvības izvilkšanai), iluzoriskas cilvēktiesības, kuras jebkurā brīdī var tikt ierobežotas vai liegtas, nekādu privātīpašumu (nosacīti – tikai tas ,kas mugurā), zināšanas tikai tik, cik nepieciešams savu pienākumu pildīšanai.

Diemžēl, man jāsaka, ka šajā slānī ir iekļaujama arī tā masa, kura ir it kā labāk situēta nekā tā saucamie “melnā darba darītāji”. Tie ir vairāk vai mazāk atalgoti kalpotāji ar kaut kādu kustamo/nekustamo, tikai viņu pagaidu lietošanā nodotu īpašumu. Kāpēc tikai lietošanā? Faktiski mums nekas nepieder. Tikai juridiski, jo pilnīgi viss jebkurā brīdī ar dažādu noteikumu, likumu un citādu mehānismu palīdzību var tikt atņemts.

Zemnieki, jeb lauksaimnieki.  Vergturiem ļoti nepieciešams slānis, jo pārtika kādam ir jāsaražo. Tāpēc šā slāņa rīcībā ir nodota zeme (pasvītroju, rīcībā, ne īpašumā, jo īpašumtiesības ar nodokli ir ierobežotas un tātad iluzoriskas). Arī saražotā produkcija ar zemo iepirkuma cenu un ar citādu ierobežojošo mehānismu palīdzību faktiski tiek atņemta.

Amatnieki. Mūsdienās šajā vergu līmenī atrodas mazie un vidējie uzņēmēji, arī pakalpojumu sniedzēji un, cik savādi, izklaides industrija. Materiālā nodrošinājuma (slāņa indivīdu) ziņā šeit ir ļoti lielas atšķirības, sākot no “no rokas mutē” līdz multimiljonāriem. Tāpēc es šim slānim bez sirdsapziņas pārmetumiem pieskaitīšu arī lielos uzņēmumus, jo faktiski jebkuršs bizness jebkurā brīdī var tikt iznīcināts.

Tirgotāji. Šis ir īpašs vergu slānis, kurš faktiski, diktējot iepirkuma cenas, parazitē uz ražotāju – zemnieku un amatnieku rēķina. Tikai retais ražotājs dažādu speciāli radītu šķēršļu dēļ spēj sekmīgi nodarboties ar savas saražotās produkcijas realizāciju. Savukārt pašu tirgotāju vidū notiek nikna cīņa starp nosacīti mazajiem un lieltirgotājiem.

Zinātne. Šeit es iekļautu visu, kas attiecas uz zināšanu apguvi, sākot ar pamatizglītību līdz akadēmiskajai zinātnei. Izglītības process (ko un cik daudz vergiem būs zināt) Tiek stingri kontrolēts. Vergiem – zinātniekiem pētīt tikai to, ko drīkst un tik, cik nepieciešams Sistēmas uzturēšanai un pastāvēšanai. Stingra kontrole zinātniskiem atklājumiem un jaunām tehnoloģijām.  

Armija.  Ne tikai bruņotie spēki, bet arī visas spēka un represīvās struktūras. Par miera nodrošināšanu es šeit nerunāšu, jo visi bruņotie konflikti un kari ir tikai un vienīgi pasaules valdnieku izraisīti savu merkantīlo interešu apmierināšanai. Visu, vai gandrīz visu karu un militāro konfliktu visām tajos iesaistītajām pusēm finanšu avoti ir bijuši vieni un tie paši.

Valsts amatpersonas. Prezidenti, valsts pārvalde, ierēdniecība u.t.t. Šajā līmenī atrodas arī aristokrātija (tās turīgākā un priviliģētākā daļa). Precīzāk būtu teikt, vietējo teritoriju pārvaldnieki, kuri precīzi izpildot Valdnieka rīkojumus, veic attiecīgās teritorijas pārvaldes funkcijas. Šajā kontekstā nevar nepieminēt Francijas prezidenta vizīti Latvijā 2020. gada septembra beigās. Kāds gan bija tik ārkārtīgi svarīgs iemesls šādam pēkšņam apciemojumam? Kas gan izmainījās mūsu valsts dzīvē pēc šīs vizītes? Esot kaut ko runājuši par reģiona drošību, par demokrātijas attīstību un cīņu pret dezinformāciju (kādu?). Un, kas mainījās? Ak, jā! Beidzot sākās ilgi gaidītais pandēmijas otrai vilnis (atceramies statistiku).

Piesargieties no ārvalstu pārvaldītāju vizītēm! Tāpat nav īsti skaidrs par kādu dezinformāciju bija runa. Savukārt demokrātijas attīstību mēs skaudri izjūtam katrs uz savas ādas. Bet… varbūt mēs tā īsti neizprotam Jaunās Pasaules Kārtības demokrātijas būtību?

Kā vergturiem svarīgs ideoloģisks “smadzeņu skalošanas” mehānisms šeit iekļaujama garīdzniecība.

Valdnieks. Esam nonākuši līdz visaugstākajam līmenim. Vai tā ir viena persona, vai grupa, tā saucamā Deep State, vai kā citādi to sauc – nezinu un tas nav būtiski. Galvenais, šī virsotne ar dažādu mehānismu palīdzību diriģē un režisē visu lietu kārtību pēc sev vien zināma scenārija.

Šis Valdnieks –  “visu redzošā acs” faktiski tad arī ir mūsu visu Vergturis.

Galvenais verga kakla siksnas turētājs.

Visi, sākot ar zemāko līdz pat valsts amatpersonu līmenim ir Valdnieka vergi.  Atšķirība tikai hierarhijas līmeņa atvieglojumos, jeb bonusos. Bonusi būtu dažādu pilnvarojumu (un pienākumu) piešķiršana tam vai citam indivīdam (vai grupējumam, slānim), lai uz kura piramīdas pakāpiena viņš atrastos. Naudas un citu bagātību piešķiršana (tieši piešķiršana, jo nauda arī ir tikai pasaules pārvaldīšanas līdzeklis, mehānisms) ir Valdnieka ziņā. Varētu pat teikt, atļauja nopelnīt. Pieļauju, ka Valdnieku pat uzjautrina vergu dzīšanās pēc krāsainajiem papīrīšiem, spīdīgajiem bleķīšiem un vasaļu mānīgā varas apziņa.

Neviens no vergiem nedrīkst nopelnīt vairāk, kā viņam pienākas pēc hierarhijā ieņemamā stāvokļa. Dažādais ienākumu un katra indivīda sociālam stāvoklim piešķirtais privilēģiju līmenis ir tikai viens no sabiedrības šķelšanas līdzekļiem. Bet par to vairāk kādā citā rakstā.

Vēlreiz, atgriežoties pie jautājuma par privātīpašumu – tikai maza piezīmīte. Jūs teiksiet, bet kā ar īpašumā esošo zemi, mājām, dzīvokļiem u.tml. Arī tur īpašumtiesības ir tikai iluzoras. Mēs nevaram ar savu īpašumu rīkoties kā mums ienāk prātā. Pirkšanas, pārdošanas, būvēšanas u.c. darbības ir apgrūtinātas vai dažādi ierobežotas ar pārvaldnieku likumdošanu. Nemaz nerunājot par tā saucamo nekustamā īpašuma nodokli, kura kopsumma gadu griezumā vismaz mūsu valstī bieži vien pārsniedz īpašuma patieso vērtību. Lūk, arī vēl viena mūsu verga kakla siksna! Virtuāla, bet savas pakļaušanas funkcijas pilda lieliski.

Jā, ilustrācijā ir vēl viens neatrunāts elements – kontrole (ar bultiņu uz leju). Lai šis pasākums, sabiedrības stratifikācija sekmīgi darbotos, tiktu vadīts un kontrolēts, ir izveidota pārvaldes sistēma ar katra reģiona atšķirīgai iedzīvotāju mentalitātei, rasei u.t.t. piemērotu likumdošanu, jeb spēles noteikumiem (te īpašs darba lauciņš garīdzniecībai). Galvenā loma sekmīgai vergu turēšanai attiecīgajā “būrītī” ir NAUDAI, kura arī faktiski nepieder tās īslaicīgajam lietotājam. Kā jau teicu, par naudu detalizētāk citreiz.  

“To, ko jūs nenovēliet sev, nevēliet arī citiem; tev nepatīk būt vergam – nepaverdzini citus. Ja jūs nevarat iztikt bez vergu pakalpojumiem, pirmkārt, jūs pats esat vergs – tāpat kā tikums nesadzīvo ar netikumu, tāpat arī brīvība ar verdzību. “ Epitektus – sengrieķu filozofs

Views: 51