6.1.    Latvijā pašpārvalde ir visaptveroša, kura sastāv no Sūtņu Tautas Sapulcēm.

6.2.  Ģimenes pašpārvaldi veido Ģimenes Sapulce, Ciemsētu pārvalda Ciemsētas Sapulce, Pagastu pārvalda Pagasta Sapulce, Novadu pārvalda Novada Sapulce, Zemi pārvalda Zemes Sapulce. Brīvvalsti kopumā pārvalda Latvijas Tautas Sapulce. Tehniskā darba veikšanai katra Sapulce var pieņemt darba veicējus tādā skaitā, kā paši vienojušies. 

6.3.   Latvijā laukos ir sava iekšējā pašorganizācijas uzbūve: katra lauku Sēta, lauku Daudzdzīvokļu mājas dzīvoklis izvirza savu vecāko uz Ciemsētas Sapulci, Ciemsētas Sapulce izvirza trīs Sūtņus uz Pagasta Sapulci, savukārt Pagasta Sapulce izvirza trīs Sūtņus uz Novada Sapulci, bet Novada Sapulce izvirza trīs Sūtņus uz Zemes Sapulci.

Latvijā katrā Pilsētā ir sava iekšējā pašorganizācijas uzbūve: katra Daudzdzīvokļu māja un katra Mājsēta (savrupmāja) izvirza savu vecāko uz Vietaines Sapulci, katra Vietaines  Sapulce izvirza trīs Sūtņus uz Apkaimes Sapulci, bet Apkaimes Sapulce izvirza trīs Sūtņus uz Pilsētas Sapulci, katra Pilsēta sūta trīs Sūtņus uz Zemes Sapulci. Katra no deviņām Zemēm sūta trīs sūtņus Latvijas Tautas Sapulcei, kurā kopumā ir 27 Sūtņi.

6.4.   Augstākā vara Latvijā pieder Ģimenei, tai jāpieņem visi svarīgākie Lēmumi, kuri skar pašu dzīvi un visas Brīvvalsts dzīvi kopumā, pēc tam lemj Ciemsētas – Pagasta – Novada – Zemes un Latvijas Tautas Sapulce.

6.5.   Katra Tautas Sapulce, atbilstoši savam līmenim, lemj par koplietām, kuras skar atbilstoši – visu Ģimeni, Ciemsētu, Pagastu, Novadu, Zemi un Brīvvalsti kopumā. Katra Tautas Sapulce izveido Pašvaldību, kura organizē dzīvi savā ģeogrāfiskajā telpā. 

6.6.   Tautas Sapulces tiek izveidotas  pēc Tautvaldības principiem.

6.7.   Ja Sūtņi pārkāpj viņiem dotās pilnvaras,  viņi ar attiecīgās Sapulces lēmumu ir atsaucami jebkurā brīdī. 

6.8.   Latvijā pastāv Tautas pašuzraudzības izkārta, kuru, atbilstoši Tautvaldības principiem, organizē katra Tautas Sapulce savā ģeogrāfiskajā telpā.    

6.9.  Laukos Brīvzemes brīvprātīgi, atbilstoši Tautvaldības principiem,  apvienojas Ciemsētās, Ciemsētas brīvprātīgi apvienojas Pagastos, bet Pagasti brīvprātīgi, atbilstoši objektīviem un kultūrvēsturiskiem kritērijiem, apvienojas Novados. Novadi brīvprātīgi, atbilstoši kultūrvēsturiskiem kritērijiem,  iekļaujas kultūrvēsturiski eksistējošās Zemēs.

Pilsētās Mājsētas brīvprātīgi, atbilstoši Tautvaldības principiem,  apvienojas Vietainēs. Vietaines brīvprātīgi apvienojas Apkaimēs, bet Apkaimes brīvprātīgi kopā veido Pilsētu. Pilsētas brīvprātīgi iekļaujas vienā no astoņām Zemēm.  

6.10. Atšķirībā no Administratīvām valstīm, Brīvvalstī ir brīva izvēle. Ja kāda Brīvzeme, Ciemsēta, Pagasts, Novads vai Pilsēta nevēlas apvienoties, tad tie saglabā autonomu Brīvzemes, Brīvciemsētas, Brīvpagasta, Brīvnovada, vai Brīvpilsētas statusu. Pilsētās jebkura Mājsēta, Vietaine, Apkaime var pasludināt savu Brīvo statusu no pārējās pilsētas, noslēdzot atbilstošu līgumu par nepieciešamo inženiertīklu izmantošanu.